Kā pārvarēt neveiksmes sportā

Neveiksmes sportā sāp. Dažreiz sportistiem šķiet, ka esam parādījuši, izdarījuši visu, ko varējām, un joprojām mērķis vai vēlamais rezultāts nav sasniegts. Labākajā gadījumā tas liek justies slikti visu atlikušo dienu, un sliktākajā gadījumā, saskaroties ar neveiksmēm ilgstošā laika posmā, sportists ar laiku atvadās no aktīvās karjeras.

Neveiksme ir nepatīkama, taču tā ir arī neatņemama sportista un sporta sastāvdaļa, it īpaši, ja esam nolēmuši sportot un sasniegt sevis izvirzītos mērķus ilgtermiņā. Ja vēlaties būt labākais sportists, kāds vien varat būt, jums ir jāapgūst, kā tikt galā ar neveiksmēm, jo agri vai vēlu, bieži vai mazāk- visi sportisti ar tām saskaras.

Regulāri trenēties, piekopt aktīvu dzīvesveidu, piedomāt par diētu, miega ritmu un visu pārējo, ko ietver aktīva un mērķtiecīga tiekšanās pēc sporta mērķiem - ne visiem ir viegli izturēt šo visu ilgtermiņā. Un ja izdarot visu šo, atdodot visus spēkus un pūles, mērķis vēl nav sasniegts!? Lielai daļai sportistu, to ir grūti pieņemt, pārstrādāt un bieži vien aizmirst.

Šeit, visbiežāk, var novērot atšķirību start labiem un izciliem sportistiem. Nevis tajā cik bieži un vai vispār viņi saskaras ar neveiksmēm, bet gan tajā kā viņi tās uztver, ko iemācas no tām un kā pēc iespējas ātrāk pārvar un atstāj tās pagātnē.

Ilgstoša negativitāte par aizvadītajām sacensībām, ar laiku, kļūst par mentālo slogu vai kā ierobežojošs faktors, kas neļauj sportistiem parādīt savu labāko sniegumu. Protams, mēs visi apzināmies, ka atgādināt pagātnes neveiksmes nav veselīgi, bet to aizmirst var tikai veicot proaktīvus soļus.

Neveiksmju aizmiršana nav tikai par "neatcerēšanos". Tā ir balstīta uz apzinātu izvēli, kur sportists nolemj veltīt savu koncentrāciju.

Atļaujot pagātnes kļūdām aizņemt savu prātu un tagadni, visbiežāk sportisti cīnās pret 2 pretiniekiem vienlaicīgi. Gan pret sacensību pretinieku, gan paši pret sevis radītājiem uzskatiem un iepriekš radīto negativitāti. Sportistu mērķim vajadzētu būt koncentrēties uz nākošajām sacensībām ar pozitivitāti, nevis pirms sacensību periodā kavēties atmiņās par iepriekšējām neveiksmēm.

Tātad, kā iemācīties pārdzīvot neveiksmes un turpināt iet uz priekšu? Kā nodrošināt to, ka mēs no kļūdām mācāmies un paņemam pieredzi nevis pārdzīvojuma sajūtu? Kā atrast sajūtu un mentālo stāvokli, kurā arī pēc vissliktākajām dienām nesagraut savu ticību mērķiem, pašapziņu un pārliecību?

Lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem, šajā rakstā apskatīsim "5 kļūdas no kurām izvairīties pēc sliktām sacensībām".

1. Neveiksmju vai trūkumu nepieņemšana: ceļš cauri sporta karjerai bez apziņas, ka būs neveiksmīgas dienas, sacensības, kad nesanāks kā vēlējies un bez izpratnes, ka tev ir trūkumi, īpašības, kuras nepieciešams uzlabot. Apzinies un atgādini sev, ka dažas sliktas sacensību dienas ir neizbēgamas un nomierini savu prātu ar domu, ka neatkarīgi no sportista līmeņa - visi var pieļaut kļūdas, aizvadīt neveiksmīgas sacensību dienas vai pat sezonas. Ja interesē vairāk, parocies interneta dziļumos un uzmeklē slavenu sportistu karjeras pirmsākumu rezultātus. Būsi pārsteigts par daudzu veiksmīgu sportistu rezultātiem, pirms viņi kļuva par augsta līmeņa sportistiem.

2. Koncentrācija uz kļūdām: slikts sacensību sniegums var atstāt smagu iespaidu uz sportista mentālo sagatavotību, it īpaši ilgtermiņā, kad sportists sāk apšaubīt savas spējas un izvirzītos mērķus. Jautājumi un domas par pagātnes kļūdām ir svarīgi, izvērtējot lietas un īpašības, pie kurām jāpiestrādā. Bet šīs domas kļūst neproduktīvas un graujošas, ja iedziļināmies tajās par daudz. Domas par pagātni visbiežāk aizēno sportista fokusu un neļauj koncentrēties uz tagadni, kas sportā ir svarīgākā īpašība. Koncentrācija uz tagadni ir sportistu viena no svarīgākajām īpašībām un daļa no laba snieguma sacensībās. Atrodi savu veidu, kā atpūsties pēc sliktām sacensībām, paej nost no sport kaut uz pāris stundām vai dienām un atļauj sev darīt lietas, ka patīk un ļauj koncentrēties uz darāmās lietas procesu. Šeit var palīdzēt meditācija vai dažādi koncentrācijas vingrinājumi, kas fokusu iestata "šeit un tagad".

3. Izolācija: pēc neveiksmīgas sacensību dienas, dažkārt, kā labākais variants liekas noizolēties no apkartējās sabiedrības, treneriem, faniem un draugiem. Bieži vien sportisti izvēlas šo formātu, lai vienatnē apdomātu kas noticis, kāpēc nesanāca. Sportistiem tomēr ir svarīgi apzināties, ka sociālais atbalsts ir svarīgs stresa novēršanā un prieka izveidē. Sociālais atbalsts var palīdzēt sportistiem interpretēt neveiksmīgas dienas, ka procesu un pieredzi atgūt motivāciju justies mīlētam un atbalstītam saņemt padomu un atgriezenisko saiti. Saņemot atbalstu no apkārtējiem, aprunājoties ar treneriem un draugiem, bieži vien, ātrāk varam atgriezties pozitīvā noskaņojumā un neieslīgt sevis šaustīšanā un pašvērtējuma iedragāšanā.

4. Šaubas par sevi un negatīva iekšējā runa: ja mēs tomēr atgriežamies atpakaļ pagātnē un atceramies savas domas pēc neveiksmīgas sacensību dienas, tās iespējams bija šādas: "Vai es vispār jebkad sasniegšu savus mērķus?", vai "Laikam jāmet sports pie malas". Šo domu iespaidā, visticamāk saņēmāt nevēlamas emocijas, pārliecības zudumu un ticības sev samazinājumu. Pēc zaudējuma vai neveiksmīgām sacensībām, sportisti var ieslīgt negatīvās domās, vai labāk pieņemt realitāti un turpināt iesākto ceļu, paņemot no šīs dienas tikai pieredzi un domas par uzlabošanos konkrētos virzienos. Praktizējiet pozitīvu iekšēju runu, piefiksējam kuri vārdi vai teikumi mums pašiem liek justies labāk par sevi un negatīvām situācijām. Un apzināmies, ka arī šīs domas ir pilnībā normāls process, kas bieži vien sportistiem ir svarīga izaugsmes sastāvdaļa. Galu galā sports ilgtermiņā prasa attīstību un sevis uzlabošanu un bez kritiska izvērtējuma šis process notiek daudz lēnāk.

5. Negatīvi uzskati: pēc neveiksmīgām sacensībām, sportista pašvērtējums var saņemt skarbu emocionālo triecienu, ļaujot brīvu vaļu negatīviem uzskatiem par sevi un savu dalību sportā. Negatīvi uzskati var izskatīties šādi: "Es nekad nebūšu labs", "Es nekad neuzvarēšu”, Man vienmēr neveicas". Šie ir tikai daži no piemēriem sportistu prātā, kas pēc neveiksmīgām sacensību dienām nomāc domas. Šie negatīvie uzskati aizēno procesu un palīdz apšaubīt sportista ilgtermiņa mērķi. Ir saprotams, kāpēc sportisti šīs domas izjūt, bet tās būtu vēlams aizstāt ar pozitīvākiem uzskatiem par sporta procesu un sistēmu kopumā. Drīzāk sakiet sev "Ja šodien man nesanāca, tas nenozīmē, ka nesanāks nākošajā reizē", "Ja es Šodien nebiju pirmais, tas automātiski nenozīmē ka Esmu zaudētājs".

Svarīgi ir apzināties, ka sporta sistēmā uzvarētājs vienmēr būs viens, bet tas automātiski nenozīmē, ka visi pārējie dalībnieki ir zaudētāji. Sportojot, būvējot ceļu uz saviem mērķiem, apzināti kontrolējam katrs savu personisko ilgtermiņa mērķi. Neļaujam to ietekmēt apkārtējiem apstākļiem vai nekompetentiem cilvēkiem.

No Savas personiskās pieredzes varu piebilst, ka savā sportista karjerā esmu piedalījies apmēram 600 starptautiskās sacensībās. Nerēķinot precīzu statistiku, teikšu, ka vismaz trešdaļa no Šīm sacensībām bija neveiksmīgas, kurās neparādīju savu labāko sniegumu vai pat nefinišēju, bet savu sportisko mērķi ilgtermiņā tomēr sasniedzu sevis paša izvirzītajos augstumos!

Ja vēlies parādīt savu labāko sniegumu šodien, tev nepieciešams pāršķirt lapu pagātnei. Lai turpinātu virzīties uz priekšu, iztēlojies pieļautās kļūdas kā piezīmi vakardienas avīzē, iztēlojies kā aizver šo lapu un izveido nākošo rakstu pats.

Veiksmīgu gatavošanos,

Kristaps Zvejnieks, sporta psiholoģiskās sagatavotības treneris / 3 x Olimpietis