Sagatavo savu "mentālo muskuli"

Starpsezonā sportisti ķermeni attīsta ar dažādu treniņu palīdzību - skrienot, lecot, darbojoties ar svariem utt. Tas viss mums palīdz kļūt stiprākiem, ātrākiem un sasniegt labākus rezultātus sacensībās. Tomēr fiziskās sagatavotības treniņi palīdz sagatavoties arī psiholoģiski, attīstot īpašības, kas noder sacensību sezonas laikā. Turklāt īpaši pat nevajag mainīt ierasto treniņu ritmu.

Lielākā daļa sporta psiholoģiskās sagatavotības bieži vien notiek kabinetos, speciālistu klātbūtnē runājot par metodēm, paņēmieniem, kurus katrs individuāli var pielietot sava sportiskā potenciāla attīstīšanai. Sākumā apgūstam metodes, tad integrējam treniņos, lai vēlāk tās pārzinātu un pielietotu arī sacensībās. Līdzīgi kā ar katra sporta veida tehniku, kur treneris vispirms izstāsta kā tas jādara, tad mēs to mēģinām un ar treniņu palīdzību nostiprinām, lai atrādītu sacensībās. Darbam kabinetos klusumā ar speciālistiem ir daudzi plusi, bet tomēr agrāk vai vēlāk šīs zināšanas jāintegrē treniņos un sacensību vidē - elpošanas vingrinājumi, rutīna, relaksācija, pārliecība, koncentrēšanās, arī vizualizācija

Jau starpsezonas laikā daudzas psiholoģiskās sagatavotības puses lieliski varam nostiprināt ar fiziskās sagatavotības treniņu palīdzību. Viens no lielākajiem plusiem, integrējot sporta mentālos treniņus fiziskajos treniņos, ir vienkāršāki un kontrolējami apkārtējie apstākļi, kas palīdz labāk koncentrēties un pievērst uzmanību detaļām. Ja startu sacensībās salīdzinām ar fiziskās sagatavotības vingrinājumu, tiem ir diezgan daudz kopīga - abas ir fiziskās aktivitātes, pieprasa spēku un daudzos sporta veidos tehniku, veicot abus uzdevumus, mēs nogurstam, bet vissvarīgākais, lai veicinātu izaugsmi, šīs aktivitātes paģēr noteiktas psiholoģiskās īpašības.

Startam sacensībās ir ļoti līdzīga izpildes secība kā fiziskās sagatavotības vingrinājumam.

*Sagatavošanās fāze - sportists sagatavojas fiziski un mentāli, lai parādītu labāko sniegumu;

*Izpildes fāze - sportists veic uzdevumus cik vien labi spēj;

*Noslēguma fāze - sportists ir noguris, muskuļi sāp un prāts saka STOP;

*Pabeiguma fāze - sportists izvērtē savu sniegumu un lietas, ko nepieciešams uzlabot.

Ir ļoti daudz sakarību starp tavu specifisko sporta veidu un fiziskās sagatavotības treniņiem:

*Tev jābūt ar augstu motivācijas sajūtu katru uzdevumu veikt ar maksimālo atdevi pat tad, kad jūties noguris, garlaikots vai sāk sāpēt muskuļi;

*Tev nepieciešama pārliecība, ka tu vari! Piemēram, pacelt konkrētu svaru, izdarīt konkrētu atkārtojumu skaitu;

*Tev jāspēj koncentrēties uz labu tehnisko izpildījumu, lai vingrinājumu veiktu pareizi;

*Tev jābūt ar agresīvu pieeju vingrinājumiem;

*Tev jāspēj atrast neatlaidību, motivāciju, vēlmi iet tālāk, pat tad, kad ķermenis iekšēji jau bļauj STOP;

Turpinājumā apskatīsim piecas svarīgas sportistu psiholoģiskās īpašības. Tās iekļaujot fiziskajos treniņos, pamati tiks ielikti jau starpsezonā.

Apņemšanās

Pirms katra vingrinājuma apņemies, ka tā izpildes laikā no sākuma līdz beigām pieliksi vislielākās pūles. Lai treniņos iegūtu vislabāko iespējamo formu, tev tas ir arī maksimāli jāgrib! Apņemšanās sevišķi svarīga ir katra vingrinājuma noslēguma daļā, kad sevi, ķermeni un prātu jāpiespiež turpināt darīt to, kas ir objektīvi grūts, nepatīkams un tā vien gribas ātrāk beigt.

Pārliecība

Tas, ko paši sev sakām, iestāstām un noformējam, bieži vien noteiks arī to, cik lielas pūles ieliksim katra atsevišķa vingrinājuma un uzdevuma veikšanā. Līdz ar to arī tajā, kādu rezultātu iegūsim no šo darbību veikšanas.

Ja saki un domā "Es nevarēšu šo vingrinājumu veikt 40 reizes", iespēja, ka to tomēr izdarīsi, ir daudz mazāka, jo esi jau izlēmis, ka nespēsi. Tomēr, ja domāsi pozitīvi un pieiesi ar atvērtu domu, ka spēsi izpildīt 40 reizes, izveidosi sev vidi, kurā ar maksimālu atdevi un spēka pielietojumu to mēģināsi. Protams, var arī nesanākt, bet vismaz būsi centies un tas palīdzēs to paveikt jau citā dienā. Pārliecība ir sevišķi svarīga mirkļos, kad iezogas šaubas un jūties nepietiekami sagatavots, piemēram, apgūstot jaunu vingrinājumu vai kādu darot ar maksimālo jaudu.

Intensitāte

Lielākā daļa fizisko vingrinājumu saistīti ar spēku, izturību, lokanību un ātrumu. Visu šo īpašību trenēšana fiziskajos treniņos prasa sportista spēju savu psiholoģisko un fizisko stāvokli pielāgot nepieciešamā uzdevuma specifikai. Citiem vārdiem sakot, spēka vingrinājumi prasa, lai sportists būtu fiziski uzvilkts un gatavs iet cauri grūtībām, bet lokanības vingrinājumi prasa spēju nomierināties un atslābināties.

Pirms iesāc konkrētu vingrinājumu, noskaņo sevi tā specifikai. Piemēram, pirms spēka vingrinājumiem veic pāris dziļas ieelpas ar spēcīgām izelpām vai motivē sevi ar kāda teikuma palīdzību (aiziet, maucam!). Savukārt, pirms lokanības vingrinājumiem, atbrīvo muskuļus un prātu, veic pāris mierīgas ieelpas un izelpas un atgādini sev, ka tas jādara mierīgi un viegli.

Ja spēsi ķermeni un prātu pēc iespējas ātrāk pielāgot uzdevuma specifikai, sezonas laikā tas palīdzēs adaptēties ļoti neparedzamajiem apkārtējās vides apstākļiem.

Koncentrēšanās

Vienkārši izsakoties, koncentrēšanās ir viena no svarīgākajām sportista īpašībām, palīdzot šķirot to, kam pievērst uzmanību un ko laist garām. Pirms katra vingrinājuma veikšanas, apzinies fokusa virzienu, pārstāj sarunāties ar treniņu biedriem, ievelc dziļu elpu un visu uzmanību pievērs pareizai vingrinājuma izpildei. Ja vēlies, pirms vingrinājuma iztēlojies kā to veic. Koncentrēšanās fizisko vingrinājumu izpildes laikā ir tikpat svarīgā kā sacensību laikā, līdz ar to, pielietojot šīs metodes, koncentrēšanās pamati sacensībās būs dziļāki, jo atstrādāti jau starpsezonā.

Prāta asums

Īpaši fiziski grūtu vingrinājumu izpildes laikā pasīvs prāts nedos labu rezultātu. Skatoties filozofiski, mēs cīnāmies pret vingrinājumu, tas grib lai apstājamies. Tev ir tam jāuzbrūk! Citādāk vingrinājuma izpildes beigu posmā ķermenis prātam teiks, ka pietiek, stājies. Ar agresīvu prātu ir jābūt no vingrinājuma sākuma līdz beigām un tikai, kad esi no sevis izspiedis maksimumu, atļauj sev atpūsties.

Izveido rutīnu un dod sev laiku

Tev, visticamāk, ir izveidota rutīna, kā gatavojies sacensībām, cikos ierodies, kādus iesildošos vingrinājumus veic. Izveido rutīnu arī fiziskajiem treniņiem, noskaņojies, apņemies pielietot maksimālu gribu un pūles, lai iespējami labāko rezultātu sasniegtu katrā vingrinājumā! Tieši tāpat kā ar fizisko sagatavotību, tam nepieciešams laiks. Nenokar galvu, ja kaut kas nesanāk uzreiz, vai nejūties pietiekoši kompetents to darīt. Sākumā, tev šis viss būs sev jāatkārto pirms katra vingrinājuma. Es ieteiktu uz sava inventāra uzrakstīt kādu atslēgas frāzi, kas palīdz šo atcerēties. Piemēram "mentālie muskuļi". Kad ieraudzīsi šos vārdus, atgādināsi sev par pieeju ar kādu jāattiecas pret katru vingrinājumu un izpildes reizi. Un pirms pats pamanīsi, šie paņēmieni jau būs automātiski iesakņojušies tavā sporta rutīnā.

Ir vairāki ieguvumi, izmantojot savus "mentālos muskuļus" starpsezonas fizisko treniņu laikā. Pirmkārt, tā kā būsi psiholoģiski noskaņotāks un sagatavojies katram atsevišķam vingrinājumam, pieliksi vairāk pūļu, un rezultātā uztrenēsies labāk. Otrkārt, pirms sāksies nākamā sezona būsi psiholoģiski attīstījis vairākas svarīgas īpašības un varēsi tās integrēt treniņos sezonas laikā. Treškārt, kad fiziskajos treniņos būsi nostiprinājis savus "mentālos muskuļus", pirms sacensību rutīna liksies daudz vienkāršāka un ierastāka, ļaujot bez raizēm likt lietā visas starpsezonas gaitā attīstīto fizisko, tehnisko un mentālo sagatavotību.

Kristaps Zvejnieks