Sasniegumu motivācija

Motivācija ir sportista īpašību piramīdas pamatā. Bez sportista vēlmes un apņēmības uzlaboties, visas citas sportistiem tik ļoti nepieciešamās īpašības – pārliecība, koncentrācija, emociju kontrole, ir bezjēdzīgas. Lai kļūtu par iespējami labāku sportistu un attīstītu savas spējas, motivācija ir viens no svarīgākajiem faktoriem ceļā uz sava maksimālā potenciāla attīstību. Vienkārši izsakoties, motivācija ir sportista spēja uzsākt un neatlaidīgi turpināt noteiktus uzdevumus vai darbības. Lai sportists būtu spējīgs darboties uz spēju robežas, tam ir jāgrib uzsākt process, kas palīdz veidot sportista karjeru. Bet tomēr grūtākais ir turpināt iesākto un turpināt to, kad sports paliek grūts, sportisti saskaras ar šķēršļiem un tā vien gribētos izlaist kārtējo grūto treniņu.

Motivācija sportā ir svarīga, jo sportistam ir jāvēlas smagi strādāt, neskatoties uz nogurumu, garlaicību, muskuļu sāpēm un vēlmi darīt citas ar sportu nesaistītas lietas. Motivācija ietekmēs visu, kas ietekmē tavus sporta sniegumus: fizisko kondīciju, tehnisko un taktisko sagatavotību, psiholoģisko noturību un vispārējo dzīves veidu un ikdienu, iekļaujot miegu, diētu, skolas un mājas pienākumus, darbu, attiecības un daudzus citus faktorus.

Iemesls, kāpēc motivācija sportā ir tik svarīga ir tas, ka tā ir kā līdzstrādnieks, kuru mēs, nosacīti, varam kontrolēt. Uzskaitīsim trīs galvenās lietas, kas nosaka to cik labi sportists ir spējīgs parādīt savu labāko sniegumu sportā:

Pirmkārt, sportista spējas, kas iekļauj fiziskās, tehniskās, taktiskās un psiholoģiskās spējas. Lielākā daļa no šīm sportista spējām, bieži viens, ir iedzimtas, tieši tāpēc mēs ne visas no tām varam līdz galam kontrolēt.

Otrkārt, sacensību vide ietekmē sportistu sniegumu. Grūtības veicina un ietekmē sportista spēju noteikt un izvērtēt apkārtējās, jaunas vietas, vides faktorus, piemēram, skatītājus, tiesnešus, laika apstākļus, izbraukuma spēles, utt.. Sportisti nevar kontrolēt nevienu no šiem apstākļiem, tikai veidu kā tos uztver un interpretēt savā prātā.

Treškārt, motivācija ietekmē sportista sniegumu. Tā ir arī viena no retajiem faktoriem, kurus sportists ir spējīgs kontrolēt. Motivācija tieši ietekmē sasniegumus, kurus sportists iegūs savas karjeras laikā. Ja tu esi ar augstu motivācijas sajūtu uzlabot savu sniegumu sportā, tad tu arī izmantosi visas iespējas, kas tev ir dotas, lai uzlaboto savus fiziskos, tehniskos un psiholoģiskos rādītājus. Motivācija ir sevišķi svarīga pirms sacensību un sacensību posmā. Vienlīdzīgu apstākļu gadījumā, bieži vien uzvarēs sportists, kurš ir vairāk gatavs iet cari grūtībām, vairāk vēlas sasniegt savus mērķus un izcīnīt uzvaru.

“Dzirnavas”

Visiem sportistiem pienāk brīdis, kad treniņos vai sacensībās, tas ko mēs kādreiz darījām, kas bija forši – vairs tāds nav. Šo brīdi varētu saukt par “dzirnavām”, kas rutīnā griežas un maļ sportista vēlmi, gribasspēku, enerģiju un motivāciju darīt esošo un darīt to vairāk, labāk, tālāk.. Šis brīdis parasti sākas, kad sportists ilgstoši ir trenējies, attīstījis dažādas īpašības, saskaries ar negatīvām emocijām, iespējams neveiksmīgām sacensībām, bet tomēr turpina smago darbu un treniņos dara to pašu ierasto, cenšoties attīstīt visas sportam nepieciešamās īpašības tālāk. Liela daļa sportistu, sasniedzot šo brīdi, atmetas, izvēlas neturpināt, vai turpina ar būtiski zemāku gribasspēku un atdevi. Savukārt, pašmotivēti sportisti, sasniedzot šo brīdi, turpina darīt un gūst baudu no sajūtām, kuras dod šie apstākļi.

Daudzi sporta speciālisti min, ka sportistiem ir jāmīl šīs sporta “dzirnavas”. Tomēr, manuprāt ir grūti mīlēt šos apstākļus un atskaitot dažus hiper motivētus sportistus, šie apstākļi ir vairāk kā izaicinājums, kurš jāuztver kā pārbaudījums. Tas būtu jāuztver kā daļa no procesa, kas ir ceļa daļa, virzienā uz izvirzītajiem mērķiem. Visticamāk, ne vispatīkamākais sporta posms, bet iespējams visvairāk progresu izceļošais.

Pūles = Mērķi?

Bieži vien, kad tiek runāts par sportistu mērķiem un vēlmi ieguldīt vienlīdz grūtu darbu šo mērķu sasniegšanai, tiek novērota plaisa. Šī plaisa pastāv starp sportistu lielajiem, ilgtermiņa, grūti sasniedzamajiem mērķiem un darbu, laiku, enerģiju, kuru sportisti ir gatavi ieguldīt neatlaidīgai, šo mērķu sasniegšanai. Ir viegli teikt, ka tu vēlies būt veiksmīgs sportists un sasniegt augstus mērķus. Ir daudz grūtāk to tiešām paveikt ar smagu un neatlaidīgu darbu. Ja šīs abas lietas nesakrīt ir divas izvēles opcijas. Vai nu mazināt mērķus, kurus vēlies sasniegt, vai arī pielikt daudz lielākas pūles šo mērķu sasniegšanai. Izvēle ir katra paša rokās. Bet ja esi tiešām motivēts sasniegt savus mērķus, es aicinu ieguldīt darbu, laiku un enerģiju, lai piepildītu savus sapņus.

Zemas motivācijas pazīmes:

· Samazināta vēlme trenēties tik daudz cik nepieciešams;

· Samazināta piepūle treniņos un pirms sacensību posmā;

· Treniņu izlaišana vai vēlme neierasties uz tiem;

· Pūles, kas nesaskan ar sportista izvirzītajiem mērķiem.

Kā izveidot sasniegumu motivāciju

Koncentrējies uz saviem ilgtermiņa mērķiem. Lai kļūtu par labāko “sevi”, tev būs jāiegulda daudz laika un enerģijas savā sporta veidā. Bet, vienlīdzīgi jāapzinās, ka pienāks laiki, kad motivāciju, turpināt iesākot - būs grūti rast.

Vienmēr, kad saskaries ar grūtībām, neapmierinošu sniegumu sacensībās – atceries par saviem ilgtermiņa mērķiem, atceries to kāpēc esi iesācis savu sporta ceļu un kas ir tas, ko vēlies panākt, redzēt un sasniegt šī izvēlētā ceļa galā. Iztēlojies to ko vēlies sasniegt un kādu sajūtu tas tev radītu, kad noteiktais mērķis būtu sasniegts!

Centies radīt iedvesmojošu sajūtu un lepnumu, ko saņemsi, kad beidzot sasniegsi savus izvirzītos mērķus. Šī metode novērsīs domas par diskomfortu un grūtībām, ar kurām saskaries ikdienas un it sevišķi brīžos, kad sports paliek grūts!

· Atrodi sev pareizo treniņu partneri. Dažkārt ir grūti būt motivētam visu laiku pašam par sevi, Iespējams, būs vairākas dienas, kad nevēlēsies doties uz kārtējo, grūto treniņu. Vienlaicīgi, lai arī cik ļoti piespied sevi, iespēja trenēties kopā ar vienlīdz spēcīgu sportistu var dot abpusēji motivējošu un attīstošu efektu. Tas cilvēks var būt tavs treneris, individuālais treneris vai vecāks. Bet viens no labākajiem treniņu partneriem var būt kāds sportists, kurš ir vienlīdz labi sagatavots un ar līdzīgiem mērķiem, līdzīgu vēlmi sasniegt rezultātus un iet cauri grūtībām, kuras būs katrā treniņā, ceļā uz savu mērķu piepildījumu. Ir liela iespēja, ka arī dienās, kad tava iekšējā motivācijas sajūta nebūs augstā līmenī, tu tāpat centīsies paradīt savu labāko sniegumu, jo tavs treniņu partneris to gaidīs. Un tieši otrādāk.

· Koncentrējies uz savu lielāko sāncensi. Šī metode palīdz nepārtraukti salīdzināt savu fizisko, taktisko un psiholoģisko sniegumu ar saviem sāncenšiem. Pieliec viņa bildi sev pie sienas, uzraksti viņa vārdu uz sporta somas vai ieliec viņa bildi savā telefonā, kur redzi to ikdienas. Uzjautā sev, “Vai es trenējos un ieguldu tik pat daudz pūles cik viņš?”. Atceries, ka tikai tavs vislabākais sniegums un vislielākās pūles treniņos dos iespēju apsteigt tavu vislielāko sāncensi!

· Motivējošas norādes. Liela daļa no motivācija uzturēšanas ir saistīta ar tavu spēju radīt pozitīvas emocijas, kas saistītas ar tavām pūlēm, rezultātu sasniegšanas gaitā. Veids, kā uzturēt šo pozitīvo sajūtu var būt arī caur iedvesmojošām frāzēm vai caur fotogrāfijām. Ja saskaries ar tev saistošiem citātiem vai bildēm, novietotos tos tur kur redzēsi tos ikdienas. Piemēram, guļamistabā, sporta skapītī vai telefona ekrānā. Vēro tos regulāri un ļauj sev sajust emocijas ar kurām saskaries, kad redzi šīs lietas. Šie atgādinājumi un emocijas, kas saistās ar tiem palīdzēs iedvesmoties un rast motivāciju trenēties vairāk un apņēmīgāk, lai sasniegtu savus mērķus.

· Izvirzi mērķus. Ir tikai dažas lietas, kas ir atalgojošākas un motivējošākas par tavu mērķu izvirzīšanu, pūļu pielikšanu ceļā uz šiem mērķiem un to sasniegšanu. Sajūta, kad mērķis ir sasniegts (sākot no vismazākajiem ikdienas mērķiem) palīdzēs tev novērtēt savu paveikto darbu un dos tev pārliecību, pašapziņu un motivāciju darīt tālāk. Ir svarīgi izvirzīt skaidri saskatāmus, izmērāmus un sasniedzamus mērķus, paralēli veidojot plānu kā tos sasniegt. Šī sajūta, ka redzi, ka izvirzītie mērķi nāk tuvāk un daži no tiem jau ir sasniegt tev palīdzēs motivēt sevi tālāk veicamajam darbam, ceļā uz lielākiem nākotnes mērķiem.

· Ikdienas jautājumi. Katru dienu, uzdod sev divus jautājumus. Kad piecelies no rīta, jautā sev “Ko es šodien varu izdarīt lai kļūtu par iespējami labāko sportistu sev?”. Un pirms dodies gulēt, uzdod sev “Vai es šodien izdarīju maksimālo, ko varu, lai kļūtu par iespējami labāko sportistu?”. Abi šie jautājumi tev katru dienu atgādinās par tavu mērķi un izaicinās tevi darīt visu iespējamo, lai attīstītos un kļūtu par labāko sevi.

Motivācijas atslēga. Noslēgumā par motivāciju. Visa, iepriekš aprakstītās metodes, darbojas veiksmīgi, ja pareizi un regulāri tās integrējam ikdienas sagatavotībā. Tomēr, motivācijai, pirmkārt, ir jānāk no paša sportista iekšienes. Sportistam, vienkārši ir jāvēlas nodarboties ar savu sporta veidu, jāvēlas un jābūt gatavam iet cauri grūtībām, jānosaka skaidrs mērķis, kuru viņš vēlas sasniegt un pamatā, tas ir jāgrib. Tas vienkārši ir jāgrib ļoti, ļoti.

Veiksmīgu gatavošanos,

Kristaps Zvejnieks, sporta psiholoģiskās sagatavotības treneris / 3 x Olimpietis